Pērkot seifu, jautājiet ECB•S sertifikātu par veiktajiem testiem

Pēdējo gadu laikā notikušas vairākas lielas banku filiāļu, spēļu zāļu un veikalu zādzības. Noziedznieki bieži vien atslēdz signalizāciju, izlauž durvis un dažās minūtēs uzlauž 1. un 2. klases (angl. Grade I, Grade II) uzlaušanas drošus seifus. Ierodoties notikuma vietā, policija ir izbrīnīta ne tikai par „ķēriena” apmēriem, bet arī par seifa kvalitāti.

Iestāde, kas uzstāda seifus saskaņā ar iekšējām un ārējām prasībām, var telpā ierīkot attiecīgās klases seifus pat neiepazīstoties ar reālajām atsauksmēm par produktu un nepārbaudot sertifikātu patiesumu par veiktajiem izmēģinājumiem vai tos izsniegušās sertifikācijas iestādes darbības neatkarību.

„Savā centībā minimizēt tēriņus par tehniskajiem aizsardzības līdzekļiem, bankas, valsts iestādes un privātās kompānijas, kā likums, iepērk lētāko produkciju, un vienīgais, kas interesē īpašnieku – tā ir sertifikāta esamība. Pasūtītājam visbiežāk ir vienalga, vai tas atbilst apgalvotajām īpašībām vai nē”, konstatē Deniss Razžigajevs, kompānijas Eurosafe direktors. Uz kompānijas veidlapas izrakstīts sertifikāts ar visiem parakstiem nav apstrīdams, kaut arī bieži vien aiz šī papīra nekā nav.

Paši ražotāji ne visai labprāt komentē situācijas par uzlauztajiem seifiem. „Nav tādu seifu, kurus nebūtu iespējams uzlauzt mehāniski. Kas attiecas uz zādzībām, tad, iespējams, cietušie paši ir bijuši neuzmanīgi un pieļāvuši šādu notikumu attīstību”, stāsta Daniils Altuhovs, kompānijas Master Key atslēdznieks (angl. locksmith). Pēc viņa domām, seifa drošība – pretuzlaušanas klase, tas ir laiks, kurā seifs būs noturīgs pret tām uzlaušanas metodēm, pret kurām tas tika izstrādāts.

Izmēģinājumi

1. un 2. klases uzlaušanas drošus seifus saskaņā ar standartu EN 1143-1 uzlauzt nav viegli. Līdz ar to jāsecina, ka šie seifi visdrīzāk neatbilda sertifikātā pieteiktajai pakāpei. Vai nu seifi tika ražoti, pārkāpjot tehnoloģijas vai vispār netika izmēģināti, vai tika izmēģināti, tikai „draudzīgajā” režīmā.

Iegādājoties seifu, pircējs saņem arī sertifikātu. Tas ir dokuments, ar kura palīdzību baņķieris vai namīpašnieks var apdrošinātājiem pierādīt aizsardzības drošību. Tomēr pircējam būtu jāpievērš uzmanība šajā dokumentā norādītajam, kāda laboratorija un kādā veidā veikusi izmēģinājumu.

„Viens no galvenajiem nosacījumiem laboratorijas akreditācijā ir tās darbības neatkarība un kompetence. Principā, dažas laboratorijas var atsaukties tikai uz savu kompetenci. Piemēram, ražotāja rūpnīcā šāda laboratorija var strādāt tikai neatkarīgu ekspertu uzraudzībā”, stāsta Deniss Razžigajevs, „Tomēr tas ne vienmēr tā notiek. Kas attiecas uz dažiem Eiropas sertifikātiem, kurus izsniedz, piemēram, tajā pašā Polijā, tad šeit situācija ir sekojoša. Seifs saņem 2. pretuzlaušanas klasi saskaņā ar kopējo Eiropas standartu EN 1143-1, taču, ja šo seifu aizvestu uz laboratoriju Vācijā vai Zviedrijā, kur tiek izsniegti ļoti nopietni ECB•S sertifikāti, tas saņemtu tikai 0. klasi. Laboratoriju ir pārāk daudz. Un katrai no tām jācīnās par izdzīvošanu”.

Laboratorijām nemaz nav jāmāna sevi un pircējus, pilnībā pietiek vienkārši izmainīt izmēģinājumu metodiku. Piemēram, pārbaudīt vienkārša seifa izturību pret sarežģītām uzlaušanas metodēm. Saprotams, ka eksperts to atvērs, bet tieši tik ilgā laika periodā, cik tas ir paredzēts. Par to, ka uzlaušana bijusi sarežģīta, kaut gan realitātē seifu var „atvērt ar cirvi”, pircējs uzzinās jau pēc laupīšanas. Baltijas valstīs tikai dažas kompānijas, tostarp Promet, pārdod seifus, kas izgājuši sertifikāciju Eiropā un, kam piešķirti ECB•S sertifikāti (gan par uzlaušanas drošību, gan par ugunsdrošību).

„Pastāv vispārpieņemtie standarti, kuriem pakļaujas seifu rūpniecības nozare. Izmēģinājumos seifs jāuzlauž vairākas reizes, nevis vienu, - stāsta Kosta Hadžijevs, Bulgārijas kompānijas Promet direktora vietnieks, - Bez tam, uz izmēģinājumiem var nosūtīt labu seifu, bet ražošanā palaist vienkāršotu modeli. Ne visas Eiropas laboratorijas tam seko līdzi, bet sertifikācijas iestāde ECB•S veic obligāto rūpniecisko auditu divas reizes gadā. Vācu inspektors bez ielūguma ierodas rūpnīcā, apskata rasējumus, materiālus, tehnoloģijas – skatās vai nav kādas atkāpes no izmēģinājumus izgājušā modeļa.”

Apdrošināšana

Protams, ka pircējam pašam jādomā, ko un kur viņš iegādājas, taču viņam var palīdzēt apdrošināšanas kompānijas nozares eksperti. Pagaidām viņi formāli apdrošina seifa saturu (izņemot naudu), taču Baltijas valstīs nestrādā Rietumeiropā izplatītā sistēma. Tur apdrošināšanas kompānijas par seifiem ar ECB•S sertifikātiem izsniedz polises ar naudas limitu (katrai pretuzlaušanas pakāpei savu).

Ja iestājas apdrošināšanas gadījums un šāds seifs ir uzlauzts – apdrošināšanas kompānija izmaksā šo limitu pilnā apmērā, neatkarībā no tā, cik naudas vai kādas vērtības seifā glabājušās. Piemēram, Vācijā privātpersonām limits par 1. klases uzlaušanas drošu seifu (Grade I, ECB•S) telpā ar signalizāciju ir 130 tūkstoši eiro; par 3. klases seifu (Grade III, ECB•S) – 400 tūkstoši eiro. „Vācijā ir gadījumi, kad apdrošinātāji, ražotāji un lielie patērētāji kopīgi strādā pie aizsardzības drošības,” kā piemēru min Eiropas Drošības sistēmu asociācijas ESSA (angl. European Security Systems Association) direktora vietnieks Džozefs Reingens (vac. Josef Reingen).

Uz ko būtu jāskatās pircējiem un apdrošināšanas kompānijām:

1. Izlemt priekš sevis, ko Jūs vēlaties iegādāties: seifu, kas uzlaušanas gadījumā pasargās jūsu vērtības vai formālu drošību tikai uz ‘papīra’?
2. Iegādāties preci no ražotāja, kas ir Eiropas Drošības sistēmu asociācijas (ESSA) biedrs.
3. Iegādāties preci ar ECB•S sertifikātu.